Datortīkli & Internet > Pielikums > Tīklu veidojošie fiziskie elementi > Bezvadu lokālie tīkli

Bezvadu lokālie tīkli

Bezvadu (wireless) tīklus izmanto gadījumos, kad kabeļu tīkla izveides vai pārkārtošanas izmaksas ir ļoti augstas, piemēram, arhitektūras pieminekļos. Otrs bezvadu tīklu attīstības virzītājspēks ir mobilo datoru lietotāji, kas izmanto portatīvos datorus un plaukstdatorus.

Viena no bezvadu tīklu priekšrocībām ir to relatīvi ātrā un vienkāršā uzstādīšana.

Bezvadu tīklā datu pārraidei izmanto radioviļņus. Tīkla pamatelements ir šūna, kurā darbojas bezvadu savienojums (uztverams signāls). Katras šūnas iekšienē ir piekļuves (mezgla) punkts, ko var uzskatīt par nelielu bāzes staciju, ar kuru sazinās visi šūnā esošie datori un/vai citas iekārtas. Savukārt datorā atrodas bezvadu tīkla adapteri ar nelielu antenu, kas sazinās ar piekļuves punktu. Katrs adapters ir līdzīgs mobilajam telefonam.

Datu pārraidei tīklā pārsvarā izmanto radio frekvenču tehnoloģijas. Šādas tehnoloģijas ir vairākas: gan izmantojot noteiktu datu pārraides frekvenci (narrowband), gan plašu diapazonu (spread spectrum).

Trešā veida bezvadu tīklu tehnoloģijās izmanto infrasarkanos starus (infrared).

Bezvadu tīklu var veidot gan kā vienranga, gan klients-serveris tipa tīklus, kā arī kombinēt kopā ar vadu tīkliem.

Bezvadu tīkli vēl ir samērā jauna un īsti nenostabilizējusies tehnoloģija.