Datortīkli & Internet > Pielikums > Tīklu veidojošie fiziskie elementi > Tīklu saslēguma veidi
Tīkla izveidošanu aparatūras līmenī noslēdz, savienojot visas tīkla komponentes ar kabeļiem atbilstoši izvēlētajai topoloģijai.
Tīkla kabeļu un savienojumu kontrolei uzstādīšanas laikā vai arī tad, ja radušās kādas problēmas, izmanto speciālas pārbaudīšanas ierīces testerus.
Tehnoloģija apraksta tīkla elektriskos raksturlielumus, signālu veidus, savienotāju veidus, interfeisu darbību un visu pārējo, kas ir nepieciešams, lai notiktu datu pārraide.
Vislielāko popularitāti ir guvušas četru veidu tehnoloģijas, kas atšķiras pēc piekļuves veida datu kanāliem:
· Ethernet;
· Token Ring;
· Arcnet (Attached Resource Computer Network);
· Fiber Distributed-Data Interface.
No šiem tīklu veidiem visizplatītākais ir Ethernet. Pirmo reizi Ethernet tīklu izveidoja firma Xerox pagājušā gadsimta 70. gados.
|
Pēc vadu izvilkšanas to galos pievieno BNC savienotājus (connector). Ar to palīdzību kabeļus pievieno pie T tipa konektora, kura trešo kontaktu pievieno tīkla datora tīklakartei. Pēc visu savienojumu veikšanas izveidojas vienots kabeļu segments. Tā galos, atkarībā no kabeļa modeļa, jāpievieno terminatori ar 50 W vai 95 W pretestību. Viens no segmenta terminatoriem ir jāiezemē. Ja iezemēti tiks abi gali, kabeļu segments pārvērtīsies antenā un tīkls nedarbosies. |
|
Vītā pāra Ethernet tīklā centrālā ierīce ir centrmezgls (hub). Katrs dators ar centrmezglu tiek savienots ar kabeļu segmentu. Katra segmenta garums nedrīkst pārsniegt 100 m. Kabeļa segmenta galos jāatrodas RJ-45 savienotājiem. Vienu kabeļa galu pievieno centrmezglam, bet otru tīkla kartei. RJ-45 kontakti ir ļoti kompakti, tiem ir plastmasas korpuss ar 8 maziem kontaktlaukumiņiem.
