Datortīkli & Internet > Internets > Interneta adreses
Katram interneta resursdatoram ir jābūt pieslēgtam internetam un apgādātam ar speciālām programmām. Katram šādam datoram ir savs vārds jeb adrese.
Datora skaitliskā adrese, ko sauc par IP adresi, sastāv no četriem skaitļiem, kuri viens no otra ir atdalīti ar punktiem, piemēram, 159.148.60.7. Katra skaitļa vērtība var būt robežās no 0 līdz 255.
Resursdatoru vai to kopas nosaukumu sauc par domēnu. Domēna nosaukums parasti sastāv no vairākiem vārdiem, kas ir atdalīti ar punktiem, piemēram, 1skola.riga.lv.
Lai interneta tīklā nodrošinātu domēnu nosaukumu unikālumu, ir izveidota domēnu nosaukumu sistēma (Domain Name System DNS). Tā ir administrēšanas metode, kas liek dažādu tīklu administratoru grupām atbildēt par savu domēnu nosaukumu apakškopu. Šī sistēma ir hierarhiska katrs tās līmenis tiek saukts par domēnu. Hierarhijas augšējā slāņa domēnu nosaukumus var iedalīt divās grupās:
1. grupa pēc nozaru principa, izmantojot to angliskos trīs burtu saīsinājumus, piemēram:
· izglītība edu (education);
· valsts iestādes gov (government);
· bizness com (commercial);
· militārs mil (military);
· organizācijas org (organizations) u. c.;
2. grupa pēc valsts, izmantojot to starptautisko divu burtu kodu, piemēram:
· lv (Latvija);
· lt (Lietuva);
· ee (Igaunija);
· se (Zviedrija);
· uk (Lielbritānija) u. c.
|
ASV parasti izmanto pirmo veidu. |
Katra organizācija, kas reģistrējas internetā, izvēlas vienu no augšējā līmeņa domēniem. Pēc tam nosaukumam priekšā pievieno organizācijas nosaukumu un, ja nepieciešams, arī apakšorganizāciju vai citus nosaukumus.
Lai nosaukums būtu vieglāk atpazīstams, var pievienot arī ģeogrāfiskās atrašanās vietas nosaukumu.
Domēna nosaukuma reģistrācija notiek pēc principa kurš pirmais piesaka nosaukumu, ko līdz šim vēl neviens nav izmantojis, tam arī tas tiek reģistrēts. Ir bijuši gadījumi, kad par ļoti lielām summām ir nopirkts kādai citai organizācijai vai lietotājam piederošs domēna vārds.