Datortīkli & Internet > Datortīkli > Lokālā tīkla sastāvdaļas

Lokālā tīkla sastāvdaļas

Jebkura datoru tīkla trīs galvenās sastāvdaļas ir:

·         savienojumi – fiziskie  elementi, kas nepieciešami, lai datoru pieslēgtu tīklam (vadi, savienotāji, tīkla kartes);

·         protokoli – iepriekš noteiktu un pieņemtu signālu, kodu un noteikumu kopums, kas nosaka datu apmaiņas kārtību starp datoriem, piemēram, NetBEUI, IPX/SPX, TCP/IP;

·         servisi – programmas, kuras nodrošina noteiktus tīkla pakalpojumus.

Lokālā tīkla pamatā ir parasti datori, kurus tīklam pieslēdz, izmantojot speciālu paplašinājuma karti (parasti – tīkla karti). Lielos tīklos specializētu funkciju veikšanai var tikt paredzēti atsevišķi datori, piemēram, drukāšanas serveris, kas vada printeru darbību, vai komutācijas serveris, sakariem ar modemiem u. c. Datoru savienojošo elementu apraksts dots pielikumā (Tīklu veidojošie fiziskie elementi).

Tīklā izmantojamie protokoli parasti ietilpst datora operētājsistēmas sastāvā. Protokoliem pastāv vairāki līmeņi, kuros augstāka līmeņa protokoli par pamatu izmanto zemāka līmeņa protokolus.

Protokolu uzdevums ir nodrošināt sakarus starp jebkurām tīkla iekārtām. Protokolam ir jābūt spējīgam atpazīt adresi, kas ir unikāla katrai tīklam pieslēgtajai iekārtai, un nodrošināt paziņojumu nogādi adresātam.

Izmantojamo servisu klāstu nosaka gan operētājsistēmas, gan arī speciālās programmatūras piedāvātās iespējas.